Pēc W.T. Larneda “Amerikas indiāņu stāsti” motīviem
Vhū- vhū! Garām vigvamam, kurā bija sapulcējušies indiāņi- gan pieaugušie, gan bērni, lai bargā ziemas novakarē klausītos senus nostāstus, neganti gaudodams, padrāzās Ziemeļvējš. Vhū-vhū-vhū! Sagriezdams pasauli baltā, necaurredzamā sniega vērpetē, un, ar savu elpu pārvēršot it visu, kam tas gāja pāri, causpīdīgās lāstekās un ledū.
Taciņas, kuras indiāņi, staigājot dienu dienā, bija ieminuši, tas aizputināja un arī klajumus piepildīja ar dziļu, neizbrienamu sniega kārtu.
Indiāņi par to nebēdāja, jo viņiem bija stiprs, silts mājoklis- vigvams, kurā tiem paslēpties. Taču, ne jau tikai tas un ugunkurs, kuru tie bija uzkūruši, sildīja viņus, jo viņu vidū bija kāds, kurš savā garajā indiāņa mūžā bija izstaigājis visas savas apkārtnes mežu takas un pazina visus zvērus un putnus, kas tajās dzīvoja, tādēļ nebija gudrāka un pieredzējušāka vīra par Iagoo, tāds bija šī vecā indiāņa vārds, un viņš arī bija izcils stāstnieks.
.
Stāstīt Iagoo varēja stundām ilgi un tam netrūka klausītāju- gan pieaugušie, gan bērni, bet it sevišķi veco vīru mīlēja bērni.
Tie uzdeva jautājumus, nešauboties, ka Iagoo zinās ko teikt, un lūdza atkārtot iepatikušos nostāstus pat vairākkārt.
Tā arī šajā ziemas novakarē, kad negantais Ziemelis gaudodams plosījās aiz omulīgā vigvama sienām, bērni, iekšā sēdēdami, jutās apmulsuši un izbijušies no stiprās gaudošanas, un tie vaicāja vecajam Iagoo:
“Kas tur tā gaudo, Iagoo? Mums ir bail!”
“Nebaidieties, bērni, tas ir ziemas valdnieks- Ziemeļvējš, viņa vārds ir Ka-bib-on-okka. Tas tikai izliekas negants un neuzvarāms, bet tā itin nemaz nav. To var uzvarēt pavisam viegli, ja vien kāds izrādas stiprāks”
Un tad piecēlās kāda maza meitenīte, kura bija kautrīgākā no visiem bērniem, viņa ievaicājās:
“Vai tas mums var nodarīt pāri?”
“Tev nav jābīstas! Ka-bib-on-okkas gars ir aukstais ziemeļu vējš, kas sasaldē zemi un ūdeni, aizbiedējot lielāko daļu dzīvo radību Ziemeļu valstībā, lai ar jaunu pavasari tie var no jauna mosties, augt un ziedēt, bet cilvēks tomēr ir stiprāks nekā Ka-bib-on-okka”
“Bet kā?” vaicāja kāds no bērniem.
Tā vien šķiet, ka Iagoo bija gaidījis šo jautājumu- viņam tik ļoti patika stāstīt:
“Gribiet dzirdēt kādu leģendu par Ziemeļvēju Ka-bib-on-okku un cilvēku?”
Bērni reizē pamāja ar galvu.
“Nu tad nāciet tuvāk pie ugunskura un es jums izstāstīšu, kā kāds zvejnieks, vārdā Šin-ge-bis, piemānīja Ziemeļvēju”
Klausītāji sasēdās tuvāk Iagoo un tas iesāka stāstīt.