Literāri radošais žurnāls
Literārā Auss
Jūlijs
2026.
Ievadraksts
Labdien, mani lasītāji, nu jau vasarā!
Man jāatvainojas, ka uz kādu laiku “pazudu”, bet tagad es esmu atgriezusies un ceru turpinat iesākto. Vasaras Saulgrieži ir jau pagājuši, bet “Literārā Auss” ir sagatavojusi materiālu, kā pasaulē redz un atzīmē Vasaras Saulgriežus. Kā jau ierasts, lasāmi arī jauni autores literārie oriģināldarbi. “Atgiezušies” arī indiāņi.
Lai jauka vasara!
Jūsu Imalda Vuda
Kā vasaras Saulgriežus svin pasaulē
Sagatavojusi Imalda Vuda
SPĀNIJA. Spānijā Vasaras Saulgrieži tiek saukti par Hogueras San Juan, vai Svētā Huana ugunskuri arī La Noche San Juan (Svētā Huana nakts). Tas ir viens no lielākajiem pasākumiem gadā Spānijā, kurš tiek svinēts pie ugunskura. Tiek uzskatīts, ka tas attīra ķermeni un dziedina prātu. Tradicionāli pieņemts lēkt pāri ugunskuram deviņas reizes, lai atbrīvotos no ļaunā gara. Otra spēcīgākā Saulgriežu aizsardzības tradīcija Svētā Huana naktī ir savākt dziednieciskās zālītes un ielikt tās ūdenī, atstājot ārā visu nakti, lai tas sajaucas ar nakts rasu. Šis maisījums sastāv no septiņām dziedniecības zālītēm- verbēnas, piparmētras, mētras, sausserža, rozmarīna, savvaļas kumelītes un kalnu arnikas. Ja ar šo ūdeni nākamajā rītā nomazgāsi seju, būsi vesels/vesela visu cauru gadu. Pie veselību spēcinošiem un enerģiju atjaunojošiem “burvju” maisījumiem pieder arī Queimada-Galīcijas tradicionālais alkoholiskais dzēriens no destilētām vīnogam un sapresētiem augiem. Ļaunais gars tiek sadedzināts, ar karoti maisot liesmu un izrunājot burvju vārdus. Tikai… šo dzērienu nedrīkst ieņemt tukšā dūšā. Tas pieder pie gadsimtiem pieņemtām tradīcijām, bet patiesi neaizmirstamus šos svētkus padara kāpiens uz bāku Cīsu salās, lai redzētu pirmo vasaras saulrietu pāri Atlantijas okeānam un iepaidīgas zvaigžņotas debesis. Tas varētu būt patiesi aizraujoši, jo jau tikai pēc dažām stundām, var vērot tikpat unikālu saullēktu. San Huan nakts svinības ir jautra laika pavadīšana draugu un mīļoto cilvēku sabiedrībā ar skaļiem uguņošanas šoviem un jautrību, kā arī pilna mistērijām, caur gadsimtiem pārbaudītām tradīcijām un saskarsmi ar dabu.
INDIJA. Indijā Saulgriežu svētki kopš 2015.gada ir Nacionālā Jogas Diena (21.jūnijā) ar neskaitāmām jogas sesijām, meditācijām, kā arī, protams, kultūras pasākumiem. Kā interesants fakts mināms, ka šajā gadā Vasaras Saulgrieži sakrīt ar Tēva Dienu Indijā un Amerikā. Jūnija Saulgrieži Hindu kalendārā ir sešu mēnešu periods, kad Saule virzās uz Dienvidiem un cieši saistās ar zemkopību un garīgajām praksēm. Dienas ilgums šajā laikā Deli ir 13 stundas un 38 minūtes.
FRANCIJA. Vēsturiski Francija Saulgriežu svētkus jau izsenis saistījuši ar Saules spēka godināšanu un tumsu, ar ražas svētību un ar gada garo dienu svētīšanu.
Mūsdienu modernajā pasaulē, Francijā Saulgriežu svētki saistās ar dabas aizsardzību, domāšanu un dziedināšanu, kurus tie realizē ar tādiem pasākumiem kā:
- Saullēkta joga un meditācija, lai sveiktu Sauli,
- koku stādīšanu,
- skaņas vannas un bungu apļi,
- augu dziedniecības darbnīcas
Vasaras Saulgriežu vēsture Francijā šķetinājusies no pagānisko Saules Dievu pielūgšanas, viduslaiku uguns rituāliem, līdz mūsdienu ielu svinībām, kas zināmas kā Fete de la Musique.Vienas no zināmākajām Vasaras Saulgriežu svinībām, kuras ir saglabājušās ir Fete de la Saint Jean vai Svētā Jāņa svinības, kuras norisinās 23., 24. jūnijā un lai arī mūsdienās šiem svētkiem piešķirta vairāk kristietiska nozīme (Svētā Jāņa Kristītāja Dzimšanas diena), tie joprojām tiek svinēti ar uguns rituāliem, mūziku un dejām.
ZIEMEĻPOLS. Patiesībā jau Ziemeļpolā Saule nekad netiek sasniegta tieši, jo ass nepārtraukti norāda uz 23 1/2, bet laikā, kad pasaulē ir vasaras Saulgrieži, tā nonāk pēc iespējas tuvākajam punktam un vasarā arī Ziemeļpols bauda pilnu Saules gaismu pat nakts stundās, tādēļ arī tā tiek saukta par Pusnakts Saules Zemi. Saprotams, tā kā Ziemeļpols ir tālākais punts Pasaulē, vasaras Saulgrieži šeit netiek atzīmēti, bet Saules klātbūtne jutama arī šeit.
INDIĀŅI. Viņiem Saulgrieži saistās ne tikai ar Saules kustību debesīs, bet tās ir svinības, lai pateiktos Dabai par visu, kas tiem ir dots, tā ka šie svētki dabīgi sakrīt ar daudzām cilšu cermonijām, tradīcijām un rituāliem. Tas gan vairāk saistāms ar mūsdienu cilšu priekštečiem. Viņu precīzās, dziļās zināšanas par Saulgriežu astronomisko nozīmi, ļāva tiem koordinēt norises dabā ar norisēm viņu dzīvē, rūpēties par izdzīvošanu un labklājību, par pārtikas nodrošinājumu un ģimeņu veidošanu. Nav viena noteikta tradīcija, bet visas ciltis vieno tā ir pateicība, ticība gaismai un atdzimšanai.
Pueblo ciltis vasaras Saulgriežu svinības saista ar Saules novērošanu, ražas dejām, kas norisinās ar tradicionālām dejām, dziesmām, kā arī ar masku cermonijām un saullēkta lūgšanām, lai piesauktu mieru, harmoniju un veselību.
Lielraga Kalna ciltis šajā dienā darina akmens riteni ar 28 spieķiem, lai godinātu Vasaras Saulgriežus. Šādi akmens rati atrodami arī Dienviddakotā, Montānā un atsevišķās Kanādas daļās. Tāpat arī mūsdienu Ņūmeksikā (Fajada Butte) Čako kanjonā ir vieta, kur tiek reģistrēti Vasaras Saulgrieži un Saules kustība. Tādēļ tā tiek uzskatīta par svētu zemi daudzām Savienotajās valstīs dzīvojošajām ciltīm.
Vēsturiski vasaras Saulgrieži cēlušies no Sio cilts, tās bija četras dienas ilgstošas svinības, kuru laikā jaunie karotāji izpildīja tradicionālos rituālus ar dziedāšanu, dejošanu un bungu sišanu, kā arī meditāciju un lūgšanām, arī ādas pīrsingošanu. Svinības noslēdzās ar cermoniālu koku ciršanu, kurus krāsoja un pēctam izlika pie deju laukumiem.
Wixarika ciltīs (Mehiko) tos svin Kā Namawita Neixa svētkus. Tas ir kukurūzas, pupiņu un skvoša stādīsanas sezonas sākums, arī ceļošana uz tuksneša svētajam vietām.
JAKUTIJA. Tāpat kā indāņu ciltīs, arī Jakutijā vasaras Saulgrieži saistās ar Saules kustību un norisēm dabā- Saules sveikšanu, Osuokhay- dejošanu par apli visas nakts garumā, pikniku ar tradicionālajiem ēdieniem- vārītu gaļu un fermentētu ķēves pienu (kumis). Svinības iedalās vairākos etapos- vispirms svinību sākumā apmeklētāji tiek attīrīti ar augu dūmiem. Atšķirībā no citām pasaules valstīm, šeit svinību sastāvdaļa ir sports. Galvenais notikums ir Dygyn spēles- septiņas tradicionālas jakutiešu sporta spēles, kas pārbauda spēku un izturību. Notiek arī zirgu skriešanas sacensības.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī apģērbam- svinību laikā, tiek nēsāti apģērbi, kurus sauc par Haladejiem, kopā ar tradicionālajām jakutiešu rotaslietam, kuras izgatavotas no sudraba, vara un bronzas, tādēļ dažreiz tās var būt arī ļoti smagas.
Vēl viena unikāla tradīcija tieši Jakutijā, ir sacensības jakutiešu meiteņu starpā par garākajiem matiem.
Beigas.
Izmantotie materiāli:
barcelona.de/en/sant-joan.html (Spānija)
femturisme.cat/en/findout/the-flama-del-canigo-in-catalonia (Spānija, skat. 2.lapu- Experience the San Juan Festival in Catalonia this 2026)
prayforeurasia.com/latest/f/summer-in-yakutia-celebration-of-the-yhyakh-festival (Jakutija)
Džekijas smaids
Romantiska drāma
Imalda Vuda
1.nodaļa
Džekijas Dzimšanas diena
Džekija. Ko gan lai es pasaku par viņu? Meitene, kura pārsteidzoši mūsdienām nelieto kosmētiku, lai par varēm uzlabotu savu izskatu, meitene, kura cieš no liekā svara, bet neatsaka sev saldumus un kalorijām bagātas pusdienas. Un šis smaids… tas aizvieto visu- ideālu grimu, greznas drēbes un pat dabas dotu skaistumu. Jā tajā ir kaut kas īpašs, kaut kas mistisks un pievelkošs. Tas ir ideāls. Viņa man ir ideāla, jo ir… vienkārši Džekija. Mana Džekija. Kas vēl? Džekija izmainīja manu dzīvi par 180 grādiem un varbūt vēl vairāk. Nezinu, bet skatoties uz viņas arī man ir jāsmaida. Tagad es to daru arvien biežāk, lai gan daba nav mani apveltījusi ar īpašību būt ārešķīgam. Es esmu Dāvids, 28 gadus vecs, 1metrs 188 centimetri garš brunetis ar dabiski viļņainiem matiem un zilām acīm. Esm vienīgais bērns saviem vecākiem- tēvam Mikelem, kura izcelsme ir itālis un mātei Andželai. Cilvēki uzskata mani par ideālu mana sportiskā auguma un itāliskā izskata dēļ, kuru esmu mantojis no sava tēva. Varbūt, ja jums tā patīk, bet es nekoncentrējos uz tādiem, manuprāt, sīkumiem kā ārējais izskats un jaunākā mode, tā vietā pavadu laiku bibliotēkā, studējot filozofiju un reliģijas, interesējos par pasaules valodām. Mana dabiskā valoda ir itāļu, bet varu runāt arī angļu un spāņu valodā, pašlaik apgūstu senebreju valodu, tai ir dziļas “saknes”.Protams, rūpējos par savu sportisko imidžu katru rītu noskrienot noteiktu kilometru skaitu, apmeklējot sporta zāli un atvaļinājumā labprāt spēlēju tenisu. Strādāju par viesmīli kādā itāļu restorānā. Tas ir saspringts darbs visu dienu uz kājām, simtiem svešu seju katru dienu, kuras gandrīz visas tūlīt pat aizmirstu, tikai viena no tām iespiedās manā atmiņā, tiklīdz to ieraudzīju, vai, pareizāk sakot, viņa ieraudzīja mani pirmāk.
Tajā vakarā, kā vienmēr pārpildītajā restorānā, viens no galdiņiem bija rezervēts četrām meitenēm. Viņas visas varēja būt vienā vecumā, aptuveni 24 gadus vecas, bet absolūti dažādas. Visas smējās, dzīvīgi sarunājās, uzņēma selfijus un fotogrāfēja viena otru. Acīmredzami viņas kaut ko svinēja. Tagad es zinu, ka tā bija Džekijas 25. Dzimšanas diena. Tas bija vakars, kad es viņas pirmo reizi ieraudzīju.
“Džekij! Paskaties, paskaties uz to vienu!” viena no meitenēm čukstēja.
“Kuru?” Džekija grozīja galvu apkārt, meklējot to īpašo “objektu”, uz kuru viņai bija jāskatās.
Šeit bija daudz vīrieši, izskatīgi, eleganti, lielāko tiesu, arī vecāka gada gājuma kungi elegantos uzvalkos ar savām kundzēm, bet lielāko tiesu jauni pāri, kuri baudīja romantisku vakaru, darījumu partneri un vienkārši draugi.
“Viesmīlis! Viņš ir ideāls. Mākslas darbs!” tā bija tā pati meitene.
“Un kā viņš kustās! Tik eleganti!” cita meitene piebalsoja.
“Viņš droši vien meistarīgi dejo. Negribi izmēģināt, jubilāre?” trešā meitene ierosināja.
“Dejot? Ar viesmīli?”
“Neliels atelpas mirklis. Dejot ar meiteni ir labāk, nekā ar metāla paplāti 8 stundas dienā!”
Visas meitenes sāka smieties.
“Viņš patiešām ir skaists!”
Tagad meitene, kuru pārējās bija nosaukušas par Džekiju, pagrieza galvu.
Tā bija pirmā reize, kad redzēju viņas smaidu.
Es pašlaik tīriju kādu galdiņu un, pacēlis skatienu, gandrīz izmetu no rokām glāzi- pirmo reizi visu šo mēnešu laikā, kopš strādāju šeit. Ne tādēļ, ka viņa būtu ideāli skaista, pārējās meitenes bija daudz izskatīgākas, bet viņas skatiens kaut ko teica. Ja vien es mācētu lasīt domas, es būtu tās droši vien tūdaļ izlasījis.Viņa skatījās tieši uz mani, tā, it kā ko domātu.
Ātri nolaidu skatienu un turpināju strādāt, jo viesmīlim neklājās skatīties uz apmeklētājām, klājās tikai pasūtītie galdiņi.
Nākamo reizi redzēju viņu, kad viņa gāja uz tualeti. Kurpēs ar augstajiem papēžiem viņas gaita bija nedaudz grīļīga, bet varbūt tas bija izdzertais šampanietis…
Nākot ārā no tualetes, viņa gandrīz aizķērās aiz paklāja. Par laimi, tobrīd strādāju pie tuvējā galdiņa dažu soļu attālumā, tā ka kļuvu par viņas glābēju.
“Uzmanīgi! Vai jums viss kārtībā?”
“Nē! Šovakar esmu pārāk daudz ēdusi un pārāk daudz iedzērusi. It sevišķi pārāk daudz ēdusi… Tās augstpapēžu kurpes… Neesmu pie tādām pieradusi… es jūtos tik neveikla…”
Izelpoju gandrīz skaļi, vēl joprojām turot viņu aiz rokas:
“Vēlaties, lai izsaucu taksometru?”
“Ar mani viss būs labi! Patiešām!”
“Labi!”
“Labi!”
Labi. Vai tas nozīmēja “liec mani mierā!” vai patiesi viss kārtībā?
“Es esmu tikai viesmīlis šajā restorānā, man nav jārūpējas par klientiem PERSONĪGI! ” es sev atgādināju “tas pirmītējais skatiens un smaids bija tikai nejaušība, mirkļa sakritība”
Bet mana sirds nedaudz “nogrima”. Nezinu, kādēļ tā.
(turpinājums augusta numurā)
Indiāņi un nauda
Sagatavojusi Imalda Vuda
Jēdziens “Indiāņi un nauda” ņemams diezgan abstrakti, jo pagājušajos gadsimtos pirms eiropiešu ierašanās, indiāņu ciltis daudzas preces izmantoja kā naudas veidu tirdzniecībā, tai skaitā vara tīrradņus, zivju kaulu āķus un kramu darbarīku izgatavošanai, ko izmantoja kā samaksu par precēm lai par to norēķinātos un tikai vēlāk nauda nāca kā stabils samaksas veids.
Tradicionālā nauda Ziemeļamerikā svārstījās no kakao pupiņām un vara kapara naudas, ko izmantoja Meksikas acteki, un krama diska un čaulas priekšmetiem, ko izmantoja Hopevelas un Misisipiāna kultūras, līdz vampuma pērlēm un kažokādām ASV un Kanādas ziemeļu austrumu piekrastē.
Pēc eiropiešu ierašanās tirdzniecības modeļi sāka mainīties. Dzelzs instrumenti un piederumi kopā ar tirdzniecības pērlēm kļuva par svarīgu apmaiņas daļu, un Eiropas vēlme pēc kažokādām radīja jaunus vērtības standartus. Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju tirdzniecības pamatā bija kažokādu ķeršana un medības. Tika medīti visu veidu kažokzvēri — arī bebrs (nozīmīgākais), ermīns, muskrats, ūdrs, lācis, ūdele un lūsis, cita starpā. Daži tika izmantoti Eiropas kolonijās apģērbu, bet lielākā daļa tika nosūtīti uz Eiropu izmantošanai cepures, mēteļi un laineri.
Dažādi priekšmeti koloniālajā tirdzniecībā kļuva nozīmīgi kā naudas paveids, īpaši vampums un bebru pelti, kurus indiāņi tirgoja Eiropas precēm, piemēram, musketiem, nažiem, cirvjiem un tējkannām. Koloniālajos veikalos un pat attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem preču vērtība bieži vien tika izteikta kā vietējā nauda, kas atspoguļo Amerikas pamatiedzīvotāju tirdzniecības nozīmi un monētu trūkumu. Indiāņi īpaši vēlējās metāla priekšmetus, piemēram, musketes, nažus, cirvjus un tējkannas, kas atviegloja viņu dzīvi. (tradicional Money of North America )
Čeroki ciltīs naudu sauc ADELA .
Vārds, ko grūti izrunāt
Ļoti reti un neizpētīti cilvēku personvārdi
Imalda Vuda
GIO- lieto kā saīsinajumu gruzīnu personvārdam Džordžs, kas ir vairāku karaļu personvārds Gruzijā.
Svētais Džordžs bija 3. gadsimta romiešu kareivis no Kapadokijas, kurš tika mocīts imperatora Diokletiāna vajāšanas laikā. Vēlākās leģendas apraksta viņa sakāvi ar pūķi, ar kuru viņš bieži tika attēlots viduslaiku mākslā.
Sākotnēji Svēto Džordžu galvenokārt cienīja Austrumu kristieši, bet krustneši Rietumeiropā aiznesa nostāstus par viņu pasaulē un viņš kļuva par Anglijas, Portugāles, Katalonijas un Aragonas patronu. Šis vārds Anglijā tika lietots reti, līdz 18. gadsimtā britu tronī nonāca vācu izcelsmes Džordžs I. Šo vārdu nēsāja arī pieci vēlākie britu karaļi un tas nozīmē “zemkopis”, “fermeris”.
Ievērojamas un slavenas personības pasaulē, kuri nēsā Džordža vārdu ir arī divi Grieķijas karaļi, komponists Džordžs Frideriks Handels (1685—1759), pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons (1732—1799) un Klusā okeāna jūrasbraucējs Džordžs Vankūvers (1757—1798). Zināms arī kā tādu ievērojamu autoru kā Džordžs Eliots (1819—1880) (īstajā vārdā Marija Anne Evansa )un Džordžs Orvels (1903—1950) (īstajā vārdā Ēriks Artūrs Blērs) pseidonīmi.
GLADLENA- tas ir tiešām unikāls un rets sieviešu personvārds, kurš iespējams radies no tādiem vārdiem kā “priecīgs”, “gaišs”, “tīrs” (angļu valodā, no saknes -Glad) ar pievienotu izskaņu – lena, kuru lieto Baltijas un Austrumeiropas sieviešu vārdiem.
GLENDA- šis sieviešu personvārds raksturīgs tādās pasaules valstīs kā Guamā, Puertorikā, kā arī Nikaragvā, tomēr visvairak personvārds Glenda sastopams ASV, Filipīnās un Brazīlijā.
Domājams, tas radies no vīriešu personvārda Glens, kas ir Skotu vīriešu personvārds, atvasināts no gēlu Gleann, ar nozīmi ieleja. Popularitāti šis vārds guvis no amerikāņu aktiera Glena Forda (1916.-2006.), kura patiesais vārds bija Gvillins.
GODE- anglosakšu personvārds, atvasināts no senvācu vārda elementa “guot”- good- labs, vai arī got- dievs.
GOPAL- modernizēta forma no personvārda GOPALA- sankristu valodā “Govju aizsargs”’. Interesants fakts, ka tas ir arī otrs vārds Hindu Dievam Krišnam.